баламу́т

Nom · rang 34240 Décl

Sens

  1. 1. fauteur de troubles, emmerdeur

Déclinaison

genre m · animé

SingulierPluriel
Nominatifбаламу́тбаламу́ты
Génitifбаламу́табаламу́тов
Datifбаламу́тубаламу́там
Accusatifбаламу́табаламу́тов
Instrumentalбаламу́томбаламу́тами
Prépositionnelбаламу́тебаламу́тах

Exemples