увильну́ть
Sens
-
1. esquiver, fuir, chercher à se soustraire
Famille de mots
Conjugaison
| Présent | Futur | |
|---|---|---|
| я | — | увильну́ ▶Pro |
| ты | — | увильнёшь ▶Pro |
| он/она́/оно́ | — | увильнёт ▶Pro |
| мы | — | увильнём ▶Pro |
| вы | — | увильнёте ▶Pro |
| они́ | — | увильну́т ▶Pro |
Impératif
| ты | увильни́ ▶Pro |
|---|---|
| вы | увильни́те ▶Pro |
Passé
| masculin | увильну́л ▶Pro |
|---|---|
| féminin | увильну́ла ▶Pro |
| neutre | увильну́ло ▶Pro |
| pluriel | увильну́ли ▶Pro |
Participes & gérondifs
| Actif présent | — |
|---|---|
| Actif passé | увильну́вший ▶Pro |
| Passif présent | — |
| Passif passé | — |
| Gérondif présent | — |
| Gérondif passé | увильну́в / увильнувши ▶Pro |